Tikko noņēmu katliņu no plīts un beidzot sapratu, kāpēc veikalā pirktie īrisi man nekad īsti negaršoja. Man vienmēr likās, ka mājas konfektes ir kaut kas sarežģīts un laikietilpīgs, bet šī recepte visu apgrieza kājām gaisā.
Virtuvē joprojām smaržo pēc karameles un bērnības, un uz galda jau dziest vesela kaudze paštaisītu gardumu.
Kas īsti ir vajadzīgs?
Viss ģeniālais ir vienkāršs, un šis gadījums nav izņēmums. Lai pagatavotu šos īrisus, nevajag meklēt eksotiskas sastāvdaļas – pietiek ar to, kas parasti jau ir mājās. Es paņēmu 100 mililitrus piena, tikpat daudz cukura pūdera, mazu tējkaroti medus un nelielu gabaliņu sviesta, aptuveni 15 gramus. Tieši medus šeit nospēlē galveno lomu, jo tas piešķir to īpašo aromātu un staipīgo tekstūru, ko mēs tik labi atceramies no vecajām labajām konfektēm.
Svarīgākais par traukiem un sākumu
Pirms vispār ķeros pie plīts, gribu pateikt vienu lietu, ko receptēs reizēm noklusē. Katliņam ir jābūt ar tiešām biezu apakšu un labu pretpiedeguma pārklājumu. Karameles masa ir viltīga – tā var piedegt vienā sekundē, ja trauks būs par plānu.
Sākumā es uzliku pašu mazāko uguni un lēnām izkausēju sviestu. Kad tas kļuva šķidrs un caurspīdīgs, sāku pamazām bērt klāt cukura pūderi. Svarīgi ir visu laiku maisīt, lai neizveidotos kunkuļi. Kad masa kļuva viendabīga, pievienoju medu. Tas uzreiz sāka smaržot tik labi, ka gribējās pagaršot jau tajā brīdī, bet pacietība te ir galvenais.
Pacietības pārbaude pusstundas garumā
Tālāk seko posms, kurā nedrīkst nekur iet prom. Es lēnām ielēju siltu pienu un sākās vārīšanas process. Tas aizņem aptuveni 25 līdz 30 minūtes. Sākumā masa ir gaiša, gandrīz balta, bet ar katru minūti tā kļūst arvien biezāka un tumšāka.
Masa sākumā būs gaiši zeltaina.
Nepārtraukta maisīšana neļaus pienam piedegt pie katliņa malām.
Gatavības signāls ir tumši brūna, piesātināta krāsa.
Jo ilgāk vārīsiet, jo cietāki būs īrisi – es personīgi dodu priekšroku nedaudz mīkstākiem.
Lasi vēl: Kāpēc agronomu ieteiktais kartupeļu stādīšanas veids pārspēj tradicionālo: raža būs mērāma tonnās
Tikko krāsa mainās uz tumši brūnu, katliņš ir jāņem nost no uguns. Šeit nav vietas vilcināšanai, jo karamele turpina gatavoties vēl brīdi pēc tam, kad uguns izslēgta.
Kāpēc ir jārīkojas ātri?
Tikko masa ir gatava, tā sāk sastingt burtiski acu priekšā. Es jau laikus biju sagatavojusi silikona formiņas, ko nedaudz iesmērēju ar eļļu bez smaržas. Tas ir mazs triks, lai vēlāk konfektes no formām izlēktu pašas, nevis būtu ar varu jāvelk ārā. Ja nav speciālu formu, masu var vienkārši izliet uz pergamenta papīra un vēlāk sagriezt kvadrātiņos, kamēr tā vēl ir silta.
Jābūt uzmanīgiem, jo masa ir ļoti karsta. Karsta karamele uz ādas nav tas patīkamākais piedzīvojums, tāpēc labāk izmantot karoti un liet lēnām. Kad viss ir sapildīts, atliek tikai gaidīt. Aptuveni pēc stundas, kad konfektes ir pilnībā atdzisušas, tās kļūst stingras un viegli atdalās no pamatnes.
Lasi vēl: Ziemas beigas dos zaļo gaismu: 6 zodiaka zīmes, kuras gaida straujš pavērsiens uz panākumiem
Garša ir neticami maiga. Piens šajās konfektēs noslāpē lieko cukura asumu, bet medus atstāj patīkamu pēcgaršu. Šī ir tā reize, kad bērni vairs neprasīs pēc veikala saldumiem, jo paštaisītie pazūd no šķīvja zibensātrumā. Turklāt es skaidri zinu, kas tajos ir iekšā – nekādu augu tauku vai dīvainu krāsvielu.
